-
1 dvest
-
2 dvest
пыхать; шептать -
3 dvest
I.1. (Rekcija: ko;) пыхать (Рекция: чем; излучать тепло; Грам. инф.: н. в.; Окончания: пышу, пышешь)2. шептать (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \dvestчу, шепчешь; пов. \dvestчи)LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. dvašot; dvašu vilkt; elpot; elpu vilkt2. elsāt; elsot; elst; elsuļot; elšāt; plēšāt; pūst; sēkāt; sekt; stopot; tusnīt; tust3. brāzties; dvesmot; gāzties; irdzēt; lieties; nākt; pludot; plūsmot; plūst; raisīties; risēt; risināties; sist pretī; skriet; straujot; straumot; strāvot; šķetināties; šķilties; šķirties; šļākt; šļakties; vēdīt; vērsmot; vēsmot; vesties; viļņot; virmot; virt4. dvesmot; pūsmot; pūst; raut; šalkot; šalkt; vējot; vēsmot; vilkt; zēģelēt; zēvelēt; žvīgot5. bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; bubināt; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; čukstēt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dziedāt; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; liet; mēli deldēt; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; runāt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tērzēt; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vāvuļot; vērpt valodas; vērvelēt; vilkt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstēt6. bilst; čukstēt; sacīt; spert laukā; spert vaļā; teikt; traukt; turēt7. izdvestT09 -
4 dvest
(dvešu, dves; dvestu; dvestīšu; dvestdams)1. дышать (тяжело);2. поэт, дуть, веять;3. шептать -
5 dvest [pretī]
пахать -
6 vilkt
I.▪ Terminiru проводить celtn.lv [ie]vilktlv vadītKai98II.I. v.1. тянуть2. тащить3. волочить4. сквозитьLKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPlv ievilktru пpоводить IIETB▪ SinonīmiI. pāri; pārstiept; pārvilktII. darb.v.1. aut; auties; mauktdvašu vilkt darb.v. - dvašot; dvest; elpot; elpu vilktelpu vilkt - dvašot; dvašu vilkt; dvest; elpotgarumā vilkt - garināt; garumā stiept; ildzināt; laicināt; vilcinātizvilkt laimīgu lozipievilkt grožuspievilkt pavaduvilkt ādu pār acīm darb.v. - 1) dzert sviedrus un asinis; ekspluatēt; izmantot; izsūkt 2) aplaupīt 3) izspiestvilkt dūmu - dūmot; dūmus laist; dzenāt odus; kūpināt; kurināt; kvēpināt; ķuļķēt; ļuļķēt; pīpēt; raut dūmu; smēķēt; sūkt; suļķēt; svēpēt; vilkt; zuļķētvilkt dzīvību - 1) dēdēt; dirnēt; kleknēt; kvernēt; nīkt; nīkuļot; vājuļot; vārgot; vārgt; vārguļot 2) veģetētvilkt garumā - 1) laicināt; pagarināt; paildzinātdarb.v. - 2) ieildzināt; ievilcināt; novilcinātvilkt kājas - šļūktvilkt lozesvilkt tauvā darb.v. - ņemt tauvāvilkt uz zoba - apsmiet; irgāt; izsmiet; ņemt uz grauda; ņemt uz zoba; ņirgāt; pārsmiet; pavilkt uz zoba; piezobot; smieklā ņemt; smiet; uzvilkt; vīzēt; zobot2. daiņot; dūkt; dundināt; dungot; dziedāt; gavilēt; līgot; pogāt; pogot; rūkt; skandēt; skandināt; trairot; trallāt; trallināt; triekt; trikot; trillināt; vedžerēt; vītarot; vīterēt; vīterot; vizināt; vižulēt; ziņģēt3. ģērbt; stīvēt; tērpt; vilkties4. misēties5. dvesmot; dvest; pūsmot; pūst; raut; šalkot; šalkt; vējot; vēsmot; zēģelēt; zēvelēt; žvīgot6. bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; bubināt; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; čukstēt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dvest; dziedāt; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; liet; mēli deldēt; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; runāt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tērzēt; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vāvuļot; vērpt valodas; vērvelēt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstēt7. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt8. dūmot; dūmus laist; dzenāt odus; kūpināt; kurināt; kvēpināt; ķuļķēt; ļuļķēt; pīpēt; raut dūmu; smēķēt; sūkt; suļķēt; svēpēt; vilkt dūmu; zuļķēt9. bliezt; blīkšķināt; cirst; dot uguni; drāzt; kniebt; kurt; skrotēt; slānīt; strēļot; šaudīt; šaut; zibiņot10. demīt; dimīt; maukt; raut; slūtēt; stiept; stiknīt; stīvēt; šļaukāt; šļūcināt; šļūkāt; šļūkt; šmaukt; šņāpt; valkāt; vazāt; vilcināt; vilkātizvilkt zobenu11. celt12. iet13. gāzt; kraut; likt14. belzt; dot; gāzt; zvelt15. pievilkt; saistīt; valdzināt; vilināt16. staipīt; stiept; vazāt17. nomizot; noslānīt; novicot; uzšaut18. bliezt; gāzt; smelt; zvelt19. pavilkt20. izzīmēt21. belzt; cirst; gāzt; kraut; likt; smelt; triekt; zvelt22. svērtT09 -
7 dvesmot
v. дышать (веять; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \dvesmotу, дышишь; пов. \dvesmotи; прич. дышащий) pārn.LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. brāzties; dvest; gāzties; irdzēt; lieties; nākt; pludot; plūsmot; plūst; raisīties; risēt; risināties; sist pretī; skriet; straujot; straumot; strāvot; šķetināties; šķilties; šķirties; šļākt; šļakties; vēdīt; vērsmot; vēsmot; vesties; viļņot; virmot; virt2. dvest; pūsmot; pūst; raut; šalkot; šalkt; vējot; vēsmot; vilkt; zēģelēt; zēvelēt; žvīgotT09 -
8 pūst
I. v.1. дуть2. веять3. выдувать4. раздувать5. трубить6. вздыхатьLKLv59▪ SinonīmiI. šad tad uzpūstII. darb.v.1. braukalēt; braukāt; braukt; bukaļāt; čunčināt; drāzt; kleberēt; klidzināt; klinkāt; kuģot; laist; laivot; līgot; rullēt; šaut; važotpūst cauri - 1) izpūstdarb.v. - 2) ventilētpūst līdzi - piebalsot; piebasētpūst miglu acīs - mānīties; melot; pūst pīlītes; pūst vāverītes; runāt niekus; stāstīt mednieku stāstus; stāstīt pasakaspūst pīlītes - mānīties; melot; pūst miglu acīs; pūst vāverītes; runāt niekus; stāstīt mednieku stāstus; stāstīt pasakaspūst ragā - pūst; taurēt; tūtotpūst ragu - taurētpūst stabulē - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkštpūst tauri - taurētpūst vāverītes - mānīties; melot; pūst miglu acīs; pūst pīlītes; runāt niekus; stāstīt mednieku stāstus; stāstīt pasakaspūst ziepju burbuļus2. apvārdot; bāšķoties; bāšļot; bāšļoties; burt; laumēt; pesteļot; pūšļot; raganot; raibīt; riebt; vārdot; zavēt; zintēt; zintēties3. dvest; elsāt; elsot; elst; elsuļot; elšāt; plēšāt; sēkāt; sekt; stopot; tusnīt; tust4. dvesmot; dvest; pūsmot; raut; šalkot; šalkt; vējot; vēsmot; vilkt; zēģelēt; zēvelēt; žvīgot5. asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt6. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties7. šņaukt; šņūkt8. pūst ragā; taurēt; tūtot9. kūpināt; smakot10. vējot; vēsmotT09 -
9 spert
darb.v.1. лягать, лягнуть; ударять (ударить)ногой;2. ударять, ударить (о молнии);spert soli - сделать шагLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. brāzt; drāzt; laist; lidināt; lingot; mest; sviest; triekt; vandīt; vantētspert laukā darb.v. - bilst; čukstēt; dvest; sacīt; spert vaļā; teikt; traukt; turētspert pļauku - cirst pļauku; kļaut pa ausi; pliķēt; pļaukāt; šķilt pļaukuspert pretī darb.v. - cirst pretī; dot pretī; lēkt acīs; runāt pretī; turēties pretīspert soli - 1) iet 2) kāpt; soļotspert soļus - 1) veikt pasākumusdarb.v. - 2) rīkotiesspert vaļā - bilst; čukstēt; dvest; sacīt; spert laukā; teikt; traukt; turētsperti zemes gaisā - bargoties; degunu uzmest; dūres vīstīt; dusmot; dusmoties; ergties; erroties; grēmāties; griezt zobus; lēkt no ādas ārā; ļaunoties; niknoties; no ādas sprāgt; piktoties; pukoties; ragus slaistīt; sirdīties; skaisties; skatīties baltām acīm; spļaut baltu; spļaut ugunis; spļaut zilu un zaļu; turēt ļaunu prātu2. spert nost3. gāzt; nogāzt; notriekt; triekt; zvelt4. spārdīties; sperties5. spārdīt6. čiept; zagtT09 -
10 vēsmot
I. v.1. веять ( дуть; Грам. инф.: н. в.; Окончания: вею, веешь; прич. веянный, веян)2. дышать (веять; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \vēsmotу, дышишь; пов. \vēsmotи; прич. дышащий) pārn.LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. brāzties; dvesmot; dvest; gāzties; irdzēt; lieties; nākt; pludot; plūsmot; plūst; raisīties; risēt; risināties; sist pretī; skriet; straujot; straumot; strāvot; šķetināties; šķilties; šķirties; šļākt; šļakties; vēdīt; vērsmot; vesties; viļņot; virmot; virt2. dvesmot; dvest; pūsmot; pūst; raut; šalkot; šalkt; vējot; vilkt; zēģelēt; zēvelēt; žvīgot3. pūst; vējotT09 -
11 čukstēt
darb.v. шептать, шушукатьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. čūlāt; čūpēt2. bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; bubināt; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dvest; dziedāt; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; liet; mēli deldēt; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; runāt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tērzēt; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vāvuļot; vērpt valodas; vērvelēt; vilkt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstēt3. čalot; čukstēties; dudināt; dudināties; mutēties; runāt; runāties; sarunāties; tērzēt; triekt; valodot; žubināties4. bilst; dvest; sacīt; spert laukā; spert vaļā; teikt; traukt; turētT09 -
12 bilst
darb.v. вымолвить, молвитьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. izgrūst; izmest; pamest; pasacīt; pastāstīt; pateikt2. čukstēt; dvest; sacīt; spert laukā; spert vaļā; teikt; traukt; turēt3. izrunāt; izsacīt; izteikt; pasacīt; pateikt4. sacīt; teikt5. pasacīt; pateikt; sacīt; teikt6. izteikt; pateikt; teiktT09 -
13 brāzties
darb.v. бушевать, шуметьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. dvesmot; dvest; gāzties; irdzēt; lieties; nākt; pludot; plūsmot; plūst; raisīties; risēt; risināties; sist pretī; skriet; straujot; straumot; strāvot; šķetināties; šķilties; šķirties; šļākt; šļakties; vēdīt; vērsmot; vēsmot; vesties; viļņot; virmot; virt2. bizenēt; bliezt; brāzt; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties3. brāzt; drāzt; drāzties; nesties; rauties; traukt; traukties4. brāzt; drāzt; drāzties; joņot; nesties; traukt; trauktiesT09 -
14 bubināt
I.1. бубнить (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \bubinātю, \bubinātишь) sar.2. бормотать (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \bubinātочу, \bubinātочешь; пов. \bubinātочй)LKLv59▪ SinonīmiI. burkšķēt; dudināt; murināt; murdēt; murkšķēt; purpinātII. darb.v.1. grudzināt2. dudināt; murdēt; murināt; murkšķēt; murkšķināt; murmināt; murmulēt; murmuļot; purpināt3. bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; čukstēt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dvest; dziedāt; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; liet; mēli deldēt; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; runāt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tērzēt; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vāvuļot; vērpt valodas; vērvelēt; vilkt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstētT09 -
15 deldēt
v. изнашивать (к износить; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \deldētю, \deldētешь)LKLv59▪ SinonīmiI.1. apmierināt; atmaksāt; segt2. apmierināt; atmaksāt; dzēst; segtII. darb.v.1. deldināt; dilinātdeldēt parādu darb.v. - vienotiesmēli deldēt - bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; bubināt; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; čukstēt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dvest; dziedāt; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; liet; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; runāt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tērzēt; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vāvuļot; vērpt valodas; vērvelēt; vilkt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstēt2. bleķot; dzēst; izmaksāt; kārtot; līdzināt; maksāt; nākt3. nodeldēt; nolietot; nonēsāt; noplēst; novalkāt; plēstT09 -
16 dziedāt
darb.v. петьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. daiņot; dūkt; dundināt; dungot; gavilēt; līgot; pogāt; pogot; rūkt; skandēt; skandināt; trairot; trallāt; trallināt; triekt; trikot; trillināt; vedžerēt; vilkt; vītarot; vīterēt; vīterot; vizināt; vižulēt; ziņģētdziedāt ģitāras pavadībādziedāt lasīt monotoni darb.v. - runātdziedāt slavas dziesmas - 1) celt vai debesīs; cildināt; daudzināt; kvēpināt vīravu; lielīt; slavēt; slavināt; teikt 2) cildināt; slavinātritmiski dziedāt apst.v. - jautri2. bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; bubināt; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; čukstēt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dvest; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; liet; mēli deldēt; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; runāt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tērzēt; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vāvuļot; vērpt valodas; vērvelēt; vilkt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstēt3. dūkt; dungot; trallinātT09 -
17 elpot
darb.v. дышатьLKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiSocLie, CiRaru дышатьETB▪ Sinonīmidarb.v. dvašot; dvašu vilkt; dvest; elpu vilktT09 -
18 elsot
darb.v.1. всхлипывать;2. тяжело дышатьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. dvest; elsāt; elst; elsuļot; elšāt; plēšāt; pūst; sēkāt; sekt; stopot; tusnīt; tust2. asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt3. elst; sēkt; šņāktT09 -
19 elst
I.1. посапывать (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \elstю, \elstешь) sar.2. пыхтеть (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \elstчу, \elstтишь)LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. dvest; elsāt; elsot; elsuļot; elšāt; plēšāt; pūst; sēkāt; sekt; stopot; tusnīt; tust2. smagi elpotpūst un elst3. pukšķināt4. elsot; sēkt; šņāktT09 -
20 gāzties
darb.v. валиться, обваливатьсяLKLv59▪ SinonīmiI.1. brukt; brukt nost; grūt; krist nost; nobrukt; nokrist; sabrukt; sagāzties; sagrūt2. apgāzties; apsviesties; atmuguriski [no]; gāzties apkārt; nogāztiesII. darb.v.1. krist; likties; velties; zvelties; zvilt; žauties2. birt; krist; likties; likties gar zemi; ļimt; velties; žauties3. brāzties; dvesmot; dvest; irdzēt; lieties; nākt; pludot; plūsmot; plūst; raisīties; risēt; risināties; sist pretī; skriet; straujot; straumot; strāvot; šķetināties; šķilties; šķirties; šļākt; šļakties; vēdīt; vērsmot; vēsmot; vesties; viļņot; virmot; virt4. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties5. birdelēt; birdināt; birt; graut; krist; lēkšēt; ļēpāt; mētāties; nākt; pārslot; perslāt; sijāt; snidzināt; sniegaļāt; sniegot; snieģelēt; snigt; sniģelēt6. mesties; plūst; saplūst7. dauzīties; likties8. krist; veltiesT09
Страницы
См. также в других словарях:
dvėst — interj. 1. skėst, plast: Tik rankom dar teip dvėst, dvėst, ir numirė Gs. 2. Š kvėpt … Dictionary of the Lithuanian Language
vėst — interj. KŽ 1. švyst (mostelėjimui žymėti): Tas šunelis viau viau, vėst uodega, ir tep kumelė nuspyrė visą tą pasakėlę (ps.) Ldvn. Žmonės, atgiedoję pakravus, dėjo jį graban. Tik vėst viena ranka, vėst kita ir išsikesnojo LTR(Slk). Įkaitintas… … Dictionary of the Lithuanian Language
Mécanique du solide — Illustration de la complexité du solide par rapport au point matériel La mécanique du solide est la partie de la mécanique qui s intéresse aux objets que l on ne peut réduire en un point matériel. Cela permet notamment de décrire et modéliser les … Wikipédia en Français
aplaidžia — aplaidžià sf. (3b) Jž, Dbk apleidimas, neganda, likimo bausmė: Kad priviso žiurkių, lyg aplaidžià kokia! Jnšk. Pavasarį tos vištos tai tikra aplaidžià Pnm. Gal jau tikrai yra aplaidžia, kad taip nesiseka gyvent Km. Kokia čia įsisuko aplaidžià … Dictionary of the Lithuanian Language
dvėsterėti — dvėsterėti, ėja, ėjo žr. dvėstelėti 1: Dvėst dvėsterėjo Š … Dictionary of the Lithuanian Language
dvėsu — interj. dvėst, kvėpt: Tie varteliai vėsu, vėsu, tavo pati dvėsu, dvėsu NS274 … Dictionary of the Lithuanian Language
suraityti — iter. suriesti. 1. suvynioti, susukti į ritinį: Milas nesunku išraitytie, bet sunku gerai suraitytie Ds. Ar suraiteĩ popieras į ritinius? Žvr. 2. Vkš sugarbanoti: Plaukai suraityti į nežino kap čvierytis [prieš vyrus] Plv. ║ DŽ1 padaryti riestą … Dictionary of the Lithuanian Language
tekėti — tekėti, tẽka, ėjo intr. KBII169, Š, Rtr, KŽ, DrskŽ; M 1. R, MŽ, N, DŽ judėti srove kuria kryptimi, bėgti (apie upę, šaltinį ir pan.): Teka vanduo upė[je] J. Upė tẽka K. Netoli upė tekėj[o] LzŽ. Vanduo srauniai tẽka NdŽ. Smarkiai, ramiai tekėti … Dictionary of the Lithuanian Language
vambrinti — vam̃brinti ( yti), ina, ino žr. vambryti: 1. Jrb, Vdžg Kiti sodžiaus šunys jau amsi, vambrina atsiliepdami rš. 2. Tai bjauri boba: kad užsimanys ko, tai vambrys vambrys par ištisas dienas, net gerklė[je] pakarsta Jrb. Nevam̃brink kaip šuo Ar. 3.… … Dictionary of the Lithuanian Language
virsti — vir̃sti, ta ( ti), vir̃to RŽ 1. intr. R, MŽ, Sut, KBII159, N, O, K.Būg, M, L, Rtr, ŠT103, Š, P.Skar, FrnW, DŽ, KŽ neįstengti laikytis tiesiai, griūti, pulti, klupti (neišlaikius pusiausvyros): Vežimas vir̃sta NdŽ. Paslenkiu šluot pirkios –… … Dictionary of the Lithuanian Language
študas — štùdas sm. (2) LKAI148(Pc) prastas, senas arklys, kuinas: Kam aš pirksiu tokį štùdą, kad jau jam greit reiks dvėst Bsg … Dictionary of the Lithuanian Language
